Par agronomiju un zemenēm

Sigita labības laukā taisa monulītu paraugus - augsnes zinātnes praktiņos

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes pēdējā kursa studente Sigita Stakle pagājušajā gadā saņēmusi Latvijas Agronomu biedrības stipendiju kā atbalstu diplomdarba izstrādāšanai. Jaunā pētniece nākotnē sapņo par savu saimniecību un citiem agronomijas interesentiem iesaka pieteikties šai stipendijai.

Savu karjeru un darbību saistīt ar lauksaimniecību Sigita izvēlējusies tāpēc, ka arī pati nāk no laukiem, viņa nevar sevi iedomāties sēžam darba dienu birojā, tāpēc lauki ir īstā vieta viņai. „Laukos dzīvot ir forši, jo tur nav steigas, tas arī ir forši. Te nav visi pilsētas trokšņi un tu pats vari būt sev priekšnieks.”

Stipendijas pieteikuma esejā Sigita atzīmē tādu problemātiku kā latviešu dārzkopju nevēlēšanos kooperēties. Viņa raksta: „Nākotnē zemniekiem vajadzētu kooperēties, jo tādējādi viņi varētu apvienot savas zemju platības, kā rezultātā, būtu ekonomiski izdevīgi ieviest jaunas tehnoloģijas un palielināt darba mehanizāciju tā samazinot dārgo un smago roku darbu. Tas veicinātu saražotās produkcijas pašizmaksas samazināšanos. Kooperācijas iespaidā dārzkopjiem, izaudzētās produkcijas apjoms palielinātos un līdz ar to, būtu vieglāk konkurēt gan pašmāju tirgū, gan palielinātu eksportu.” Vēl Sigita uzskata, ka bankām būtu jābūt pretimnākošākām pret mazajiem zemniekiem, arī viņiem izsniedzot kredītus un samazinot izsniegto kredītu procentu likmes. Līdz ar to, zemnieki būtu ieinteresētāki ņemt kredītus un paplašināt, modernizēt savas saimniecības. Tādējādi arī mazinātos pastāvošā problēma, ka tirgu nosaka pamatā lielie saimnieki.

Zemeņu audzēšana tuneļos

Pēc absolvēšanas Sigita cer strādāt Latvijas Valsts augļkopības institūtā Dobelē, uzkrāt praktiskās zināšanas. „Viens no maniem slēptajiem sapņiem ir reiz izveidot nelielu, bet konkurētspējīgu puķkopības dārzniecību, kur es audzēšu puķu dēstus un skaistas nokarenās puķes, pēc kurām būs liels pieprasījums. Mana izaudzētā prece spēs priecēt daudzus patērētājus, kuri iegādāsies to. Lai veicinātu savas izaudzētās produkcijas noietu, es labprātāk sadarbošos ar dažādām iestādēm, kuru mērķis ir labiekārtot Latvijas pilsētu sabiedriskās vietas un tūristu apmeklētas objektus. Kā arī papildus puķkopības nozarei es arī nodarbotos ar zemeņu dēstu audzēšanu, kas veicinās Latvijas uzņēmējdarbību. Līdz tam vēl ir garš ceļš ejams. Tāpēc, lai to sasniegtu, es viennozīmīgi strādāšu, kādā Latvijas lauksaimniecības uzņēmumā vai konkrētā saimniecībā, lai pilnveidotu un uzkrātu zināšanas sava sapņa sasniegšanai,” viņa raksta pieteikuma esejas nobeigumā, sarunā gan viņa piemin arī zemenes kā neatņemamu turpmākās saimnieciskās darbības daļu.

Stipendiāte.

Latvijas Agronomu biedrība ik gadu piešķir vienreizējo un ikmēneša stipendiju pēdējo kursu studentiem, kuri izstrādā studiju darbus, saistītus ar agronomijas tematiku. Pieteikties aicināti visi sabiedriski aktīvie jaunieši, kuriem ir labas sekmes mācībās.

Lai saņemtu stipendiju, Sigitai bija jāraksta arī eseja, kurā jauniete apskatīja dārzkopības nozares vēsturi, situāciju Latvijā, ieteikumus turpmākai attīstībai, protams, savu vietu šajā nozarē. Stipendiju meitene tērēja gan prakses vajadzībām (bez prakses nebūtu iespējas izstrādāt bakalaura darba pētījumu), gan dažādu grāmatu iegādei, ceļam uz Hannoveri Vācijā, - dārzniecības izstādi.

Sigitas bakalaura darba nosaukums ir „Itālijā izaudzēto zemeņu šķirņu piemērotība ražas ieguvei FVG tipa tuneļos Latvijas Valsts augļkopības institūtā”. Lai veiktu pētījumu, jauniete piecus mēnešus strādājusi praksē Latvijas Valsts augļkopības institūtā Dobelē. Izvēlējusies pētīt zemenes, jo tās jau gadiem ar vecākiem audzē piemājas saimniecībā pašu vajadzībām, Itālijas firma Mazzoni group piedāvājusi veikt izmēģinājumu, kuru Sigita iekļāvusi savā diplomdarbā.

Meitenes galvenie uzdevumi prakses vietā bija ogu vākšana, diametra mērīšana, ogu kvalitātes vērtēšana (tostarp aprēķināt audzēšanas izdevīgumu atkarībā no zemeņu šķirnes), gan atklātā laukā, gan speciālos, audzēšanai paredzētos tuneļos. Sigita veikusi pati savus izmēģinājumus arī dažādās laboratorijās eksperimentējot. Prakses ietvaros apsekojusi arī citas zemeņu saimniecības Latvijā, iepazinusies ar zemeņu audzēšanas tehnoloģijām un ogu audzēšanu speciālos tuneļos.

 

Jaunietes publikācija par remantanto zemeņu šķirnēm (tās ir ogu šķirnes, no kurām sezonas laikā iespējams iegūt vairākas ražas) būs lasāma žurnāla „Agrotops” maija numurā. Sigita secinājusi, ka, audzējot ogas zem speciāliem tuneļiem, ir iespējams paredzēt to ražas laiku daudz precīzāk, piemēram, tās ir gatavas jau sešas nedēļas pēc stādīšanas, tāpat ir iespējams pagarināt to ražas sezonu līdz pat vēlam rudenim. Darbojoties ar četrām zemeņu šķirnēm, meitene izpētījusi, kura no tām ir garšīgākā, kura blīvākā, tātad izturīgākā pārvadājumiem uz attālākām vietām. Par dārzkopību Sigita ir veidojusi rakstu arī portālam Farming.lv. Atskatoties uz paveikto, jauniete aicina arī citus jauniešus pieteikties Agronomu biedrības stipendijai, tādējādi gūstot finansiālu atbalstu savai pētnieciskajai darbībai.

Autors:

Vita Anstrate,

Jaunie lauki 2.0

@JLauki