VIEDOKLIS

Dzidra Kreišmane - LLU galvenā speciāliste maģistrantūras jautājumos, akadēmiskās studiju programmas "Lauksaimniecība" direktore, Latvijas Agronomu valdes locekle

Tad ir šie ražošanas veidi jeb ražošanas metodes. Ir konvencionālie – intensīvie, kuri lieto ārkārtīgi daudz dažādas agro ķimikālijas, modernās tehnoloģijas. Akcentu liek uz lielākām ražām, uz lielākiem izslaukumiem. Intensīvi. Bet videi tā nodara diezgan lielu kaitējumu. Otri – mērenie – ekstensīvie un integrētā lauksaimniecība, kas domā arī par [vides] ilgtspēju, par [zemes] auglību.

Situācija ir ļoti dažāda. Pretim tur ir bioloģiskās saimniecības. 10% no lauksaimniecības zemes apsaimnieko bioloģiski. Vispār bez agro ķimikālijām, [spiežot uz] vietējas izcelsmes produktu, garšīgi.

Tad ir integrētā augu aizsardzība. Šobrīd tā ir augkopības un dārzeņkopības nozarēs. Tā tātad ir tā nākotnes lieta, uz ko pakāpeniski mūsu saimniecībām jāpāriet. Uz integrēto audzēšanu.

Tas ir kaut kas pa vidu starp konvencionālo saimniekošanu un bioloģisko [saimniekošanu].

Par to, ka jauniešiem ir vieta laukos, tam noteikti es piekrītu. Tas labais ir tas, ka jaunieši ienāk laukos, lauku saimniecībās ar zināšanām. Tas notiek desmit pēdējos gadus vismaz. Tas notiek no mūsu [Lauksaimniecības] fakultātes, tāpat no lauku tehnikumiem.

Jauno Zemnieku klubs pat panāca to, ka uz nākamo plānošanas periodu, [lai] jaunie zemnieki varētu saņemt atbalsta maksājumus, rakstot dažādus projektus, tiem prasīs lauksaimniecisko izglītību. Ar to situācija uzlabosies. Tā kritēriju izstrāde notiks nākamajā gadā, un šī te izglītība varēs būt arī, piemēram, uzņēmējdarbībā, ja pabeigta tieši Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 2014.gadā strādās vēl pēc vecajiem noteikumiem, jo kamēr visi kritēriji vēl tiks izstrādāti... Tie kritēriji vēl jāsaskaņo un tā. Bet ministrijas nostāja arī ir par to, ka ir jāprasa šī te lauksaimnieciskā izglītība.

Bet uz nākamo periodu ir paredzēts atbalsts maziem un vidējiem. Vai tas ir platību maksājums, vai tas ir lopkopībā kāds maksājums. Lauksaimniecības nozarei ir jānodrošina arī lauku dzīvotspēja.

Lauksaimniecība attīstās, lai gan ir šie pretstati [ražošanā un platībās]. Līdz ar to ir arī tā lauku attīstība.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir jāattīsta kooperācija. Kooperācijai ir vajadzīgs priekšgalā uzņēmīgs cilvēks. Viņam ir jānāk no jauniešu vidus. Kā iedvest jaunietim to pārliecību par sevi, tādu gatavību uzņemties atbildību? Vairumam patīk strādāt kāda cita vadībā.

Tikpat labi jau pilsētā [jaunietis] sēž savā dzīvoklī bez darba. Lai arī laukos dabūtu labu darbu, ir vajadzīga šī te pašiniciatīva. Dzīvoklī nav, bet laukos ir tas zemes pleķītis. Kaut vai uzbūvē siltumnīcu un sāc ražot. Mūsu fakultātes beidzēji arī ir sākuši ļoti mazās platībās. Tās iespējas visvisādas var būt arī mazākā platībā, piemēram, trušu audzēšana. Laukos [dzīvošanai] tā vide ir piemērotāka, resursi ir lētāki. Ar pilsētu sanāk mijiedarboties visu laiku. Protams, ka tā ir arī ģimenes vide.

Laukos ir labāk kaut vai veselības ziņā. 

___________________________________________________________________________

Ineta Balode - Nodarbinātības valsts aģentūras Valmieras filiāles karjeras konsultante

Jaunieši visvairāk baidās no tā, ka šajā lauksaimniecības nozarē nepietiekoši nopelna. Domā, ka lauksaimniecība ir izsīkusi un tur nebūs ko darīt. Par ES fondiem tikai maza daļa zina. Ir reti, kurš jaunietis, kas izvēlas savu dzīvi saistīt ar lauksaimniecību, iet uz laukiem dzīvot, tur strādāt. Parasti lauksaimniecību izvēlas tie, kas jau ir tur [laukos], kam tas ir sirdij tuvu. Jaunietis izvēlētos studēt lauksaimniecību, ja būtu pārliecināts, ka tur var labi pelnīt un tur ir kādas perspektīvas tālāk.

Strādāt laukos reāli ir arī jaunietim, kuram mantojumā nav saimniecība, ja viņš ir gatavs to studēt, attīstīties un apgūt ES fondus, tad var, bet tas viss prasa darbu noteikti. Problēma ir tajā, ka ir pārāk lielas ambīcijas, šai paaudzei ir uzskats, ka viņiem pienākas daudz vairāk, bet viņi nav paši gatavi dot pretī daudz. Patiesībā jauniešiem visbiežāk nav ko piedāvāt darba devējiem, bet vēlmes ir – gribu tagad, tūlīt un daudz!

NVA ir arī dažādi ar uzņēmējdarbību saistīti projekti, kuros ir iespējams rakstīt savu biznesa plānu [kaut vai lauksaimniecībā], kuri tiek izskatīti, kā rezultātā iespējams piesaistīt finansējumu līdz diviem tūkstošiem. Taču prasības ir augstākā vai profesionālā izglītība uzņēmējdarbības, biznesa nozarē vai attiecīgajā nozarē, kurā plānots uzsākt biznesu. Manuprāt, šobrīd aktuālākais būtu saistīts ar lopkopību, gaļas eksportu. Manuprāt, ārējā tirgū ir lielākas iespējas nopelnīt, nekā iekšējā tirgū. Šī nozare varbūt prasa mazāk izdevumus, bet nes lielāku peļņu. Tas ir mans priekšstats.

Es šo projektu noteikti atbalstītu, jo mūsu valstī lauki un reģioni kā tādi ir pamiruši, darbavietas tur nav, cilvēki principā iznīkst. Ja jaunietis laukos uzsāktu savu uzņēmējdarbību, tad arī citiem laukos rastos darbavietas, līdz ar to šī lauksaimniecības nozare kā tāda augtu un vispār kopumā attīstība laukos ietu uz augšu. 

___________________________________________________________________________

Mārtiņš Jātnieks - lauksaimnieks, mūziķis, uzņēmējs, students.

Šobrīd esam izmantojuši četrus Eiropas Savienības projektus. Pirmais no tiem – mēs nopirkām jaunu traktoru un jaunu tehniku. Nākošais – par graudu novākšanas kombaina iegādi. Trešais – papildu nepieciešamās tehnikas iegādei. Ceturtais – jauns traktors, jo ar vienu nepietiek. Esam uztaisījuši arī valsts projektu, tas ir siltumenerģijas projekts, uzbūvējām šogad vēja ģeneratoru. Tā kā visu, ko gribās, to var izdarīt lauksaimniecībā.

Tas nav viegli. Mēs nedrīkstam pieļaut to, kas šobrīd notiekas. Pirmkārt, tā ir Latvijas zemes izsaimniekošana, kas man ļoti nepatīk. Tas, ka ķīnieši nāk un pērk Latvijā lētās zemes, tas man ļoti nepatīk. Kāpēc vajadzētu? Tāpēc, ka svaigs gaiss. Tu pats nosaki savu darba laiku. Tu pats esi brīvs cilvēks un cilvēkiem vienmēr gribas ēst – es ēdīšu, tu ēdīsi, ēdīs kaimiņš, visi politiķi ēdīs, un, ieejot kafejnīcā, viņi neprasīs – no kurienes tas nācis? To mēs visu esam sagatavojuši un izaudzējuši, un tas ir pats pamats. Tā ir nozare, kas pelnīs visu laiku. Ja kāds jaunietis to uzsāks, tad viņa mazmazmazbērni to noteikti turpinās, ja vien nebūs kāds posms, kas to izjauks. Ir liels potenciāls tam visam. Tas ir tiem, kas tur jau atrodas, tiem, kas mīl laukus. Ir arī, protams, ļoti daudz piemēru, kas nāk no pilsētas. Par to tikai prieks. Trūkst mums Latvijā labu speciālistu. Lauksaimniecībā ir labi apmaksātas darba algas. Var nopelnīt arī ar diviem hektāriem zemes, ir tikai pareizi tas jāizdara.

Šobrīd apsaimniekojam 400 hektārus zemes. Tā ir tīri ģimenes saimniecība. Tas mums ir ģimenes bizness liels. Reģistrēta saimniecība ir kopš 1991.gada, bet faktiski tur pirms tam strādāja jau mans vectēvs, tā bija saucamā Breša saimniecība, kurā vectēvs ar vecmāmiņu audzēja tulpes, tā pamazām, pamazām saimniecība izauga līdz... Es pat atceros to brīdi, kad bija 100 hektāri, un tagad ir jau 400 hektāri. Tā ir izaugsme.