Aivars Miruškins: „Bez lauksaimniecības nozares iztikt nekādā gadījumā nevarēs”

Aivars Miruškins

Beverīnas novada pašvaldības izpilddirektors, lauksaimniecības tehnikas inženieris un mehāniķis Aivars Miruškins: „Bez lauksaimniecības nozares iztikt nekādā gadījumā nevarēs”.

Tikāmies ar vienu no Valmierai tuvo pašvaldību pārstāvjiem, lai parunātos par lauku situāciju tajā un ko pašvaldība laukos var darīt, lai jauni cilvēki tur vēlētos dzīvot.

Beverīnas novada pašvaldība sevī ietver trīs pagastus – Kauguru, Brenguļu un Trikātas pagastu.

Vispirms par lauksaimniecību. A. Miruškins stāsta, ka lauksaimniecības nozare pēdējos gados ir stipri mainījusies. Proti, laukos ir ienākusi modernā tehnika. Pielietojot tehniku, tiek palielināts nozares ražīgums, bet samazinās darbam vajadzīgo cilvēku skaits. „Ja kādreiz kolhozā bija 140 traktori, tad tagad uz to pašu teritoriju tie ir pieci, seši traktori. Tātad nav vairs vajadzīgi tik daudz darbinieki. Kur bez cilvēka neiztiksi? Tās pašas fermas, govis, slaukšana.”

Runājot par Eiropas lauksaimniecības politiku, Miruškins uzsver, ka nereti valsts Eiropas lūgumus uztvērusi kā pavēles. Tāpat jāņem vērā valsts klimats, kas nozīmē, ka Latvijā raža ir reizi gadā, bet, piemēram, dienvidu valstīs pat trīs reizes gadā. „Jā, kopējais tirgus un kopējā cenu politika [mūs] iespaido. Ja pasaulē ir kaut kur neraža, tas iespaidos arī pārējās valstis, jo ir brīvais tirgus. Izdzīvo stiprākais. Tas ir ekonomikas pamatprincips, tur neko nevar darīt,” teic Miruškins.

Pēc Miruškina domām lauku apdzīvotības veicināšanai teledarbs ir reāls risinājums, kas jau patlaban darbojas praksē. Jautājums, kurā brīdī tas sasniegs virsotnes un kļūs masveidīgs, savu atbildi sniegs visai drīz. „Es domāju, ka tas nav ilga laika jautājums. Tas progress attīstās jau pa dienām un stundām,” tā Miruškins.

„Jebkurš darbs, ko mēs darām, lai piesaistītu cilvēku, lai izraisītu viņā interesi, tas noteikti nāks par labu. Lauki ienāk pilsētā un otrādāk.” Jautāju, ko īsti dara pašvaldība, varbūt ziemā palīdz tīrīt ceļus? Miruškins saka, ka drīzāk jau paši cilvēki palīdz pašvaldībai. Respektīvi, zemniekiem ir sniega šķūrēšanai vajadzīgā tehnika, kā rezultātā rodas abpusēja sadarbība, kontaktēšanās un līdzīgu praksi piekopj vairums mazo pašvaldību.

Beverīnas novada pašvaldībā jaunie ir. Kā saka domes izpilddirektors, ja ir bērni, tad arī jaunie ir. Un Beverīnas novada pašvaldības pagastos ir kā sakomplektētas bērnudārzu grupiņas, tā klases skolā. Miruškina prāt, daļēji, tas saistīts ar dzīvokļu pieejamības problemātiku Valmierā, bet jaunām ģimenēm dzīvesvieta ir vajadzīga uzreiz, tādēļ vairums izvēlas dzīvot ārpus Valmieras un tomēr desmit, piecpadsmit minūšu brauciena attālumā no tās. Miruškins uzskata, ka ģimenēm mūsdienās bez auto neiztikt, jo abiem pieaugušajiem jābūt apritē un arī dzīvojot mazākā pagastā ir vajadzība braukt, piemēram, uz tuvējo pilsētu.

Paši jaunieši laukos jau ir visādā ziņā aktīvi, rakstot dažādus projektus, piesaistot līdzfinansējumu, piemēram, nesen izveidojuši sev trenažieru zāli. Nobeigumā viņš saka: „Ja no šī projekta divi vai trīs cilvēki paņems kaut ko, tas jau ir ieguvums.”