Lauku atbalsta dienests kā nākotnes atbalstu redz kooperāciju

Tikāmies ar LAD Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāju Jāni Brenguli, kurš iezīmē LAD redzējumu par jaunieti, Ziemeļvidzemes teritorijas aktualitātes, veiksmes piemērus un nākotnes iespējas.

Jānis Brengulis

J.Brengulis redz, ka lauksaimnieki patlaban ir ļoti aktīvi kā uz dažādu pieejamo projektu iesniegšanu, tā uz to realizēšanu. Kā Ziemeļvidzemes vienu no veiksmes nozarēm Brengulis min piensaimniecību. Piensaimniecībā darbojas vairākas mazās saimniecības, bet, sākot ar 50 govīm un vairāk, bizness ir ļoti nopietns un rādītāji ļoti labi. „Tas nozīmē, ka ir ļoti augsti izslaukumi, ganāmpulki kārtībā. Visas šīs saimniecības savu iespēju robežās domā par attīstību.”

Atbilstoši LAD administratīvajos projektos ierakstītajam, patlaban jaunietis laukos ir cilvēks līdz 40 gadu vecumam. Un jaunieši, piesaistot dažādu projektu atbalstu, papildu paredzētajam atbalstam gūst vēl 10% bonusā. „Kā labu piemēru es varētu minēt, piemēram, Kocēnos Ločmeli, „Mazdzērvītes”. Nu tie ir vairāk, kā ar rokām, kājām uz zemes. Bez darba jau nekas nenotiek, ja? Šādi cilvēki nāk, viņi zina, ko viņi grib, kā to darīt.” Ar jaunajiem saimniekiem LAD cenšas pēc iespējas biežāk tikties, kontaktēties.

Jaunieši Ziemeļvidzemē gan nedarbojas tikai piensaimniecībā, bet gan visdažādākajās lauksaimniecības apakšnozarēs. Piemēram, Limbažos un Cēsu pusē aktīvi attīstās aitkopība. Jaunieši aktīvi iesaistās arī tā saucamajā „Leader” kustībā. Tās pamatā ir pieredzes apmaiņa, uzņēmējdarbības un lauku kā labvēlīgas dzīvesvietas veidošana.

Kā problēmu Brengulis min dokumentu kārtošanu jeb cilvēkiem joprojām ir grūtības ar atskaišu un citu dokumentu aizpildīšanu. Tāpat laika apstākļus, ko cilvēks nespēj ietekmēt.

Kā nākotnes iespēju Brengulis iezīmē kooperāciju starp saimniecībām, organizācijām. LAD tagad strādā pie tā, lai cilvēkam ir pēc iespējas īsāks tas ceļš, kur saņemt atbildes, atbalstu, sākt realizāciju. Vārdu sakot, LAD strādā, lai uzlabotu ērtības, piemēram, pēdējos trīs gadus darbojās elektroniskā pieteikumu sistēma. Tajā var iesniegt visus dokumentus, atskaites, maksājumus elektroniski, speciāli netērējot resursus, lai to darītu klātienē. Tomēr joprojām lauksaimniekiem ir jāveic gana daudz darījumi, kas izdarāmi vien klātienē. Tāpēc jau tā mijiedarbība ar pilsētu nekur nepazūd.

„Tie, kuri tam [lauksaimniecībai] pieiet nopietni... Tu jau iebraucot pagalmā to redzi. Kā „Mazdzērvītēs”, piemēram.” Viss ir ļoti atkarīgs no pašiem.

Par „Mazdzērvītēm” un Robertu Ločmeli vari izlasīt šeit.