Profesore no ASV pēta Latvijas lauku tūrismu sociālajos medijos

Barbara Burke. Profesore, Fulbraita stipendiāte no ASV, Minesotas

Kopš 2014.gada februāra Vidzemes Augstskolā vairākus ar medijiem saistītus kursus pasniedz Fulbraita stipendiāte no ASV, Minesotā profesore Barbara Burke. Barbara specializējas žurnālistikā, komunikācijā un sociālo mediju & lauku tūrisma pētniecībā.

„Izvēlējos Latviju, jo šī ir ļoti interesanta valsts. Latvijā ir ļoti skaista daba, tāpat šī ir valsts, kas rūpējas par dabu un apkārtējo vidi jau daudzu gadu garumā. Man šī valsts interesē arī tāpēc, ka interesē mediji un politika. Latvija, no vienas puses, ir ļoti jauna valsts, taču, no otras, - arī gana veca. Latvijā mediji ilglaicīgi bija politiski ietekmēti, tas bija PSRS modelis. Tajā pašā laikā Latvijas mediji šodien ir arī neatkarīgi un demokrātiski. Masu mediji mani interesēja, un daba mani interesēja, Latvija varēja apmierināt abas manas intereses,” sarunu iesāk B.Burke. Viņa stāsta, ka ļoti patīk laikapstākļi, šeit ir siltāks un saulaināks nekā mājās ASV.

Barbara interesējas par sociālo mediju pētniecību, jo, kā pati saka, - tie tradicionālo masu mediju funkciju papildina ar iespēju cilvēkiem komunicēt arī savstarpēji.

Šobrīd B.Burke Tūrisma un organizācijas vadības pēdējā kursa studentiem pasniedz kursu „Sociālie mediji un tūrisms”. Tajā studenti mācās par mārketinga komunikāciju, to pētot dažādās sociālo mediju platformās. Studenti apgūst prasmes, kā pareizi komunicēt un tajā pašā laikā pārliecināt. Vienā no uzdevumiem viņiem ir jāizvēlas kāda vieta Latvijā un kāda Eiropas Savienībā, kuru apmeklē tūristi. Kad vieta ir izvēlēta, studenti gan grupās, gan individuāli pēta visa veida ziņojumus, ko sociālajos medijos un citur internetā ir izveidojuši šo vietu saimnieki, tāpat ziņojumus, kas runā par šīs vietas apkārtni. Piemēram, tiek ņemta Sigulda un tālāk skatīts – kādas tūrisma iespējas ir Siguldā, kādi uzņēmumi ir Siguldā, viesnīcas un jebkādi citi objekti, kas ir saistīti ar tūrismu. Papildu uzmanība tiek vērsta arī uz to, vai, un, kā šie dažādie objekti savstarpēji komunicē, vai, un, kā, tie cits citu reklamē.

Visas sarunas gaitā Barbara uzsvaru liek uz to, ka svarīga ir sadarbība gan starp šiem tūrisma objektiem, gan viesnīcām, gan uzņēmumiem utt. Vienas pilsētas ietvaros tie darbojas kā vienots mehānisms un, piemēram, kāds uzņēmējs var ieteikt vietējo viesnīcu, vietējo kafejnīcu, izklaides iespējas. No citām valstīm, kā, piemēram, Itālijas, kur lauku tūrismā aktīvi izmanto sociālos medijus, studenti var aizgūt idejas, kā to labāk darīt Latvijā.

Barbara cer, ka līdz prombraukšanai viņai izdosies izstrādāt rekomendācijas arī Latvijas lauku tūrisma saimniecībām,

 - kā tām veiksmīgāk attīstīt biznesu, izmantojot sociālos medijus. Šādus ieteikumus pētniece ir izstrādājusi vairākām saimniecībām ASV. Šobrīd viņa ir secinājusi, ka latvieši maz izmanto sociālos medijus, lai pulcētu saimniecības fanus, apmeklētājus vienkopus, tiem vairāk ir pašiem savi profili Facebook vai Draugiem.lv.

Par pētniecību ārpus Latvijas.

Pētīt lauku tūrismu Barbara izvēlējusies, jo arī pati nāk no nelielas pilsētiņas. Viņasprāt, uzņēmējiem sociālie mediji var kalpot kā rīks, ar kura palīdzību uzrunāt jaunus cilvēkus atgriezties laukos, attīstīt uzņēmējdarbību tur. Lauku iztukšošanās nav problēma tikai pie mums Latvijā, bet arī ASV.

„Teksasas pētniecības institūtā pētīju sava štata Minesotas dažādus reģionus un salīdzināju to ziņojumus. Kā fermeri runā ne tikai par to, lai apmeklē viņu fermas, bet kā viņi runā arī par štata dzīvi, vēsturi un kultūru. Es apskatīju dažādus modeļus, pielietojot kvantitatīvo kontentanalīzi. Skatījos, cik bieži dažādas tēmas ziņojumos parādās. Secināju, ka veiksmīgāk ir runāt par dažādiem tematiem. Tiem ir arī vairāk apmeklētāju, kas runā par reģionu kopumā. Labāk ir runāt vairāk un par dažādākām tēmām,” stāsta Barbara.

Daži praktiski ieteikumi.

1.Fotogrāfē!

ASV lauksaimnieki ziemas laikā fotografē kādu augu vai dzīvnieku, piemēram, govi, un no fotogrāfijām veidojot īsus video materiālus, kas interesanti un uzskatāmi rāda, kā aug, piemēram, tomāts vai dzīvnieks. Cilvēkiem, skatoties šādas fotogrāfijas, rodas ļoti pozitīvas emocijas un attieksme pret lauksaimniecību. Vairākiem ir arī savas mājas lapas ar fotogrāfijām. Latvieši var aizgūt šo ideju.

2.Sadarbojies ar citiem lauksaimniekiem, kas darbojas tavā apkaimē!

Piemēram, cilvēki, kas audzē dārzeņus, tāpat reklamē savus draugus, kas audzē, piemēram, kazas vai cūkas. Tas izpaužas gan caur ieteikšanu no mutes mutē, gan ar retvītošanu, atzīmēšanu „man patīk” citu saimnieku Facebook lapās. Un viņi visi kopā reklamē reģiona vēsturi, piemēram, vietējo muzeju. Viņi visi runā arī savstarpēji, kas arī ir viņu veiksmes atslēga. Jo cilvēki, kas no pilsētas, brauc uz laukiem, grib apskatīt vairākas vietas, ne apciemot tikai vienu saimniecību. Kooperācija ir ļoti svarīga lauku tūrisma sastāvdaļa. Cilvēks grib apskatīt vienu vietu, citu vietu, kaut kur arī paēst un ieliet degvielu.

Bieži vien gan lauksaimnieki ir tik aizņemti ar visiem sezonas darbiem, ka tiem nav laika domāt par sociālajiem medijiem un nav laika tos lietot. Barbara stāsta, ka tieši ziema ir aktīvākais laiks, lai ar to nodarbotos. Pilsētniekus tas uzrunā, un viņiem ir interese aizbraukt un redzēt, kā rodas viņu ēdiens, viņi ņem līdzi arī bērnus un rāda tiem, kā izskatās saimniecības. Lauki kļūst arvien populārāki kā vieta, kur pavadīt atvaļinājumu, brīvdienas. ASV ir iespēja skatīties, kā darbojas saimnieks, tāpat var viņam palīdzēt. Amerikāņi to dara arvien aktīvāk, reizēm pat nedēļu dzīvojot saimniecībā uz vietas tikai pieredzes gūšanas dēļ un uzskata, ka tas ir jautri.

Vai jauniešiem laukos ir vieta?

B.Burke uzskata, ka laukos jādarbojas ir tiem jauniešiem, kuri paši grib būt noteicēji pār savu darbu. Viņa saka, ka ir svarīgi saprast: „Vai jaunietis grib būt darba ņēmējs un strādāt kāda cita labā, vai darba devējs un pats sev priekšnieks.” Barbara personīgi zina vairākus jauniešus ASV, kuriem nav mantojama zeme, bet viņi tāpat cenšas un pārvācas no pilsētām uz laukiem. Tāpēc svarīgi ir arī Latvijā mudināt jauniešus par to domāt, stāstīt, kādas ir lauku priekšrocības. „Lauki nav tikai lauksaimniecība, kādam laukos jābūt pārdevējam, skolotājam, frizierim, dakterim u.c. Dzīvošana laukos ir lētāka, drošāka un vide tur ir mazāk piesārņota. Mūsdienās laukos ir lielisks internets un telefona sakari, kas nozīmē, ka lauki vairs nav izolēti no apkārtējās pasaules, kā tas bijis agrāk. Saskarsme ar pilsētu nezūd, jo teju katram ir personīgais auto.”

Amerikā teledarbs ir ļoti populārs. Augstāk izglītotie cilvēki arvien vairāk un vairāk strādā ar interneta starpniecību, vairs nav vajadzība vienmēr astoņas stundas dienā būt darbavietā uz vietas. „Tu vari rakstīt dokumentus un darboties kādā projektā. ASV, un es domāju, arī Latvijā tiek novērtēts tas, ka tev ir māja, kur vari iziet ārā atpūsties, ir plašums un brīvība.”

Daži interneta resursi, kuros Barbara iesaka ielūkoties.

http://www.thegreenhorns.net/category/about/aboutus/

Tā ir bezpeļņas organizācija ASV, kurā darbojas un savstarpēji sadarbojas jaunie lauksaimnieki. Līdzīgi kā projekts „Jaunie lauki 2.0” jaunieši veido arī dažādus video, audio un rakstveida materiālus par jaunajiem lauksaimniekiem. Noteikti ieskaties!

http://easybeanfarm.com/

Šis ir viens lielisks piemērs, kā ASV lauksaimnieki darbojas internetā. Viņiem ir arī sava Facebook lapa, kurā ievieto ierakstus, foto un video materiālus, receptes, kas cilvēkiem patīk, un Youtube konts, kur jaunie Latvijā var smelties iedvesmu.

http://www.ploughsharefarm.com/

Vēl viens piemērs arī ar Twitter kontu un reklāmas video. Saimnieki ievieto fotogrāfijas arī ar sevi, kas cilvēkiem patīk, nereti produkts tiek identificēts arī ar pašiem saimniekiem.

http://www.wwoof.net/how-it-works/

Šī ir viena mājas lapa brīvprātīgā darba interesentiem: Uzklikšķinot uz sadaļas „WWOOF IN OTHER COUNTRIES”, tev ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko valsti, to skaitā ir arī Latvija, - http://www.wwoofindependents.org/host-list/latvia/ Skaties, ko saimniecība var tev piedāvāt un gūsti neaizmirstamu pieredzi.

http://www.localharvest.org/organic-farms/visiting.html

Vēl viens piemērs brīvprātīgā darba entuziastiem.