Daudznozaru saimniecība - Avotiņi

Vairāk attēli no saimniecības, spiežot uz saites. 

Talsu novada Balgales pagasta mājās „Avotiņi” saimnieko brāļi Ģirts (30) un Vitauts (32) Kniploki kopā ar savām ģimenēm. „Avotiņus” var saukt par daudznozaru saimniecību. Brāļi nodarbojas ar ogu un zivju audzēšanu, nākotnē ir iecere attīstīt lauku tūrismu.

Saimnieciskās darbības uzsākšana

Par iespēju, savu dzīvi saistīt ar laukiem, brāļi aizdomājušies pēc studiju beigšanas. Ģirts izstudējis Vides zinātnes, bet Vitauts – Meža zinātnes. Abi brāļi gan savu laiku pabijuši ārvalstīs, tur strādājuši un dzīvojuši, tomēr izvēlējušies atgriezties Latvijā. Vitauts studiju gados devies apmaiņas programmā uz Vāciju, kur viņam tika piedāvāts gan darbs, gan dzīvesvieta. Viņš atzīst, ka finansiāli Vācijā dzīvot bijis izdevīgāk, piemēram, toreiz stundā saņēmis astoņus līdz divpadsmit eiro, ko Latvijā tajā laikā varēja nopelnīt, strādājot veselu darba dienu. „Mani tas neuzrunāja. Mājās darbs tev dod prieku,” stāsta Vitauts.

Ģirta ceļš uz Angliju sākās, kad, puisim, gadu nostrādājot Vides ministrijā, nācās saskarties ar krīzi un štata vietu samazināšanu. Devies uz Angliju zinādams, ka nopelnīto iekrās un atgriezīsies „Avotiņos”, kur tolaik pamazām saimniekot sācis vecākais brālis. „Braucu un man bija precīzi aprēķināts, cik maksā saimniecībai vajadzīgie materiāli, cik maksā to piegādāšana. Man bija tāme izrēķināta.” Darbu Anglijā Ģirts salīdzina ar rūpnīcas konveijera principu – ej un nostrādā savas stundas! Attieksmi pret cilvēku neesot iespējams salīdzināt ar cilvēku savstarpējām attiecībām Latvijas laukos. „Teiksim tā, darba piedāvājumi ārvalstīs ir skaista reklāma bez satura. Manuprāt, cilvēks bez dzimtās zemes ir tas pats, kas koks bez saknēm. Tā nauda ir, viss tev ir, bet tu nejūties kā cilvēks.” Tāpēc sapelnīto naudiņu atvedis atpakaļ uz Latviju un ieguldījis saimniecībā.

Laikā, kad brāļi palēnām uzsāka saimniekošanu „Avotiņos”, tajos bijis vien piemājas dārziņš pašu vajadzībām. Kamēr Ģirts vēl strādājis Anglijā, Vitauts pamazām sācis audzēt pirmās krūmmellenes. Ģirts par sapelnīto naudu renovējis saimniecības ēku, nojaucot to līdz pašiem pamatiem un uzceļot no jauna. Eiropas Savienības atbalsta fondus jaunie saimnieki nav izmantojuši, nepatīk birokrātiskais process. Vitauts: „Mēs ejam to soli paši par saviem līdzekļiem palēnām, pakāpeniski. Ar Eiropu vienīgi var to visu padarīt ātri – hop! Hop! Hop! Tehniski ir iespējams attīstīties ātrāk, bet tie krūmi jau nesāks ražot ātrāk.”

Ģirts uzskata, ka ir pēdējais laiks pierādīt, ka Latvijā var veiksmīgi saimniekot arī bez Eiropas naudām. Brāļi pierāda, ka arī pašu spēkiem ir iespējams veidot saimniecību, uzņēmējdarbību.

„Avotiņi” kā daudznozaru saimniecība

Šobrīd saimniecībā tiek audzētas dažādu šķirņu krūmmellenes (brāļiem ir 600 līdz 700 krūmu), tāpat tiek audzētas arī dzērvenes. Nākotnē no šīm ogām plāno ražot sukādes, spiest sulas, raudzēt vīnus. Šos produktus brāļi piedāvās tūristiem, kas vēlēsies apciemot „Avotiņus”. Abi saimnieki izpētījuši, ka krūmmellenes ir otrās populārākās ogas pasaulē aiz zemenēm. Latvija šajā nišā nespēj piedāvāt tik daudz, cik cilvēki pieprasa. Tāpēc bieži pērkam krūmmellenes, kas nāk no Polijas. Brāļi gan izpētījuši, ka vietējo produkciju piedāvājot par Polijas cenām, viņi tik un tā būtu ieguvēji.

Saimniecībā audzē arī ziloņķiplokus, kas esot vairāk līdzīgi sīpoliem, ne ķiplokiem. Tie ir liela izmēra un uz mēles atstāj patīkamu rūgtuma piegaršu. Nākotnē brāļi ir apsvēruši iespēju žāvēt šos ķiplokus un piedāvāt čipsus. Tādus jau ražo Polijā, un Ģirts iesaka tos nogaršot ikvienam. Vēl viena iespēja ir pārstrādāt ķiplokus garšvielās, šobrīd Latvijā nav daudz tādu saimniecību, kur šo šķirni audzētu. Brāļi to skaidro ar auga specifiku. Proti, vienu gadu ķiploki sevi atražo, otru ir tukšuma periods. Daudziem tas liekoties par grūtu.

Bez tā brāļiem ir arī trīs dīķi, kuros mitinās dažādu sugu zivis. Pirmo, starp citu, ar lāpstām izrakuši paši, dziļākajā vietā tas ir divus ar pusi metrus dziļš. Nākotnē tiks izrakts vismaz vēl viens dīķis, par to brāļi ir vienisprātis. Patlaban vienā no dīķiem mājo vēdzeles un līdakas un citas plēsējas, bet otrā – karpas un līņi. Mazajā dīķī, kas savas formas dēļ nosaukts par Sirsniņdīķi, mājo vēži. Kniploki gan brīnās, no kā tie pārtiek.

Saimniecībā audzē arī trušus un vistas. „Vistas mums ir veiksmīgs bartera darījums. Kaimiņi audzē govis, un mums par pienu nav jāuztraucas. Tāpat olas mēs iemainām pret daudz ko. Smejies vai raudi – ienāca mums eiro kā valūta, bet mums tās olas ir valūta. Ļoti daudz ko tu vari izgādāt caur olām. Arī tas ir labs darījuma veids,” stāsta Ģirts.

Ģirts un Vitauts neaizraujas ar ķimikāliju lietošanu saimniecības vajadzībām, vide „Avotiņos” ir tik ekoloģiska, ka tur aug arī tāds retums kā savvaļas orhidejas. Brāļi smej, ka staigāšana „Avotiņos” ir pielīdzināma staigāšanai pa Sarkano grāmatu. Pagājušajā rudenī tikuši pie Talsu novada godalgām „Sakoptākā sēta”, „Zaļās domāšanas līderi” un „Sprīdīša lāpsta”. „Apņēmība un tas kuršu spīts ir mums iekšā. Ja tu redzi, ka cilvēki novērtē to, ko tu dari, tad tas tev vēl vairāk dod motivāciju. Zināmā mērā arī atbildību uzliek. Zinot mūs, nekas laikam nav tāds, kas varētu mūs apturēt, vai ne?” Ģirts jautā Vitautam.

Kā papildus ienākumu avotu nākotnē brāļi iecerējuši attīstīt lauku tūrismu. „Avotiņos” būs iespējams baudīt lauku labumus, tāpat apmesties kempinga vietās, makšķerēt, karsēties pirtī un tad peldēties. Ģirts uzskata, ka lauku tūrisms ir pateicīgs, jo vietējā apkaimē īsti neesot konkurences. Jūra ir 25 kilometru attālumā no saimniecības, ezers – 15 kilometrus. Tā niša ir brīva. Vieta ir interesanta arī ar to, ka netālu ir sporta komplekss, divu kilometru attālumā zirgu staļļi.

Vitauts kā vienu no mērķauditorijām min ārzemju tūristus, kas nereti vasarās dodas izbraukumos ar velosipēdiem un vienmēr pajautā, kur tuvākajā apkaimē var apmesties vai atpūsties. Tātad pieprasījums ir, secina vecākais brālis. Ģirts savukārt vairāk mērķē uz latviešiem, uzskatot, ka ir jāpanāk princips – pilsētnieki brauc uz laukiem un atstāj savu naudu tur, nevis visa apgrozība notiek pilsētās.

Šobrīd bez darba saimniecībā abiem brāļiem ir arī darbavietas ārpus tās. Taču abi cer, ka lauku tūrisms nākotnē sevi atpelnīs un darbs saimniecībā varēs būt viņu vienīgais darbs. Gribas vairāk strādāt sev, nevis kādam citam. „Tas ir tikai un vienīgi laika jautājums,” piebilst Ģirts.

Problēma meklējama izglītībā?

Vitauts stāsta, ka valstij ir rūpīgi jādomā, kā panākt, lai jaunieši, pabeidzot studijas pilsētās, ar iegūto izglītību atgrieztos laukos. Viņš uzskata, ka šobrīd izglītības sistēma ir pakārtota principam vilināt jauniešus uz studijām pilsētā, pēc tam attiecīgi arī vilinot tos izvēlēties pilsētu kā vietu, kurā veidot karjeru un ģimeni. No otras puses, viņš ir pārsteigts par esošo situāciju, ka pilsētas bērni nezina tādas lietas, kā vilks un lapsa dzīvo mežā, nevis kokā.

101 iemesls, kāpēc izvēlēties dzīvot laukos.

Ģirts stāsta, ka, pirmkārt, cilvēkam finansiāli izdevīgāk ir dzīvot laukos, ne pilsētās. Nav jāmaksā dārga īre papildus komunālajiem maksājumiem. Ja īpašumā ir zemes pleķītis un mājvieta, tad cilvēkam vajag vien idejas un uzņēmību. Vitauts atzīmē, ka pašam audzēt pārtiku ir ne vien izdevīgāk, bet arī krietni veselīgāk. Otrkārt, jaunākais brālis atzīmē, ka vietā, kur atrodas saimniecība, ir pieejams viss nepieciešamais – aptiekas, veikali, sporta zāle, frizētava u.c.

Tāpat brāļi atzīmē, ka laukos ir veselīgāks dzīvesveids, nemitīgi kustoties un uzturoties svaigā gaisā, ir iespējams izvairīties no virknes veselības problēmu. Lauki ir pateicīgāka vieta, kur veidot ģimeni.

„Mēs ar savu draudzeni diendienā braucam uz Rīgu strādāt. Citreiz esam tikai vienpadsmitos vakarā mājās. Bet, kad esam mājās jau ap pieciem, tad mēs – es, dēliņš un draudzene, dažreiz arī brālis un audžu dēls pievienojas, - ejam makšķerēt,” vēl vienu priekšrocību iezīmē jaunākais brālis. Vēl pēc smagas darba dienas ir patīkami nopeldēties turpat - mājās.

„Ja manu viedokli gribētu dzirdēt, es teiktu, ka jauniešiem vieta ir tikai un vienīgi laukos,” Ģirts ir pārliecināts. Laukos tāpat ir dažādas iespējas kā attīstīties, kā izklaidēties. Viņš uzdod jautājumu – kāpēc nedzīvot laukos un braukt izklaidēties uz pilsētām? – gadījumā, ja jaunietim ir nepieciešami klubi.

„Ja cilvēks domā par savu nākotni un ģimeni, tad no finansiālā, loģikas un veselīgas vides viedokļa, es varētu izstāstīt, kāpēc labāk dzīvot ir laukos, bet es domāju, ka tik ilgi tev telefona baterija neturētu. Es varētu nosaukt 101 plusu, kāpēc laukos dzīvot ir labāk un tajā pašā laikā atrast tikai vienu iemeslu, kāpēc pilsētā būtu labāk,” teic Ģirts. Vitauts vien piebilst, ka veiksmes stāstos jāieliek arī darbs, nevar gaidīt, ka viss notiks pats no sevis.