Uzņēmējdarbība laukos attīstītu lauksaimniecības nozari

Ineta Balode

Nodarbinātības valsts aģentūras Valmieras filiāles karjeras konsultante Ineta Balode par to, ka jauniešiem ir stereotipi, ka laukos nevar nopelnīt, par to, ka jauniešu „modes kliedziens” ir studēt sociālās un tiesību zinātnes un par to, ka lauku reģioni ir „jāatdzīvina”.

Jaunākie NVA apkopotie dati par jauniešu bezdarbu (2013.gada augusts) rāda, ka Latvijā bez darba ir 8813 jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Tie sastāda 9,5% no oficiālo bezdarbnieku skaita. Salīdzinot ar pagājušo gadu, vērojama tendence samazināties jauniešu – bezdarbnieku skaitam, tomēr tikai par 0,1%. I.Balode atgādina, ka kopumā gan jaunieši - bezdarbnieki ir daudz, daudz vairāk nekā tie nepilnie deviņi tūkstoši, kas reģistrējušies uzskaitē.

Karjeras konsultantes amatā I.Balode novērojusi, ka visbiežāk jaunieši interesējas par profesijām, kas saistītas ar viesmīlības pakalpojumiem, ēdināšanas servisu vai auto mehāniku. Gan šobrīd, gan it īpaši pāris gadus iepriekš jauniešiem „modes kliedziens” bija izvēlēties juristu un sociālo zinātņu speciālistu profesijas ar domu, ka tajās var labi nopelnīt. „Šie speciālisti arī pelna labas naudas, bet visbiežāk viņiem jau ir vajadzīgās zināšanas un pieredze, un tie sevi ir pierādījuši jau studiju gados.” Šai paaudzei bieži vien šķiet, ka tie ir pelnījuši daudz un uzreiz, neko nedodot pretī.

Lauksaimniecībā savu biznesu attīstīt iespējams arī jaunietim, kuram mantojumā nav zemes, piesaistot ES fondus un savā biznesa idejā ieliekot daudz darba un enerģijas.

Par lauksaimniecības profesijām Valmierā interesējas retais. Jaunieši baidās, ka lauksaimniecībā nenopelnīs daudz, turklāt ir grūti cīnīties ar stereotipu, ka lauksaimniecības profesijas nav pašas prestižākās. Par perspektīvām un Eiropas Savienības atbalsta fondiem zina tikai maza daļa, un parasti lauksaimniecību izvēlas tie, kam jau ir lauku īpašums, kuriem lauki ir tuvi sirdij. Taču I.Balode uzskata, ka lauksaimniecībā savu biznesu attīstīt iespējams arī jaunietim, kuram mantojumā nav zemes, piesaistot ES fondus un savā biznesa idejā ieliekot daudz darba un enerģijas. Kā jau iepriekš minēts, jaunietis visbiežāk nav gatavs piepūlēties. „Es negribu teikt, ka visi ir slinki. Problēma ir tajā, ka ir pārlieku lielas ambīcijas. Šai paaudzei ir uzskats, ka viņiem pienākas daudz vairāk, bet viņi paši nav gatavi dot tikpat daudz pretī.” Patiesībā jauniešiem nav ko piedāvāt darba devējiem, bet vēlmes ir – gribu tagad, tūlīt un daudz!

Patlaban NVA realizē dažādus jauniešu nodarbinātības atbalsta projektus, taču neviens no tiem atsevišķi nestrādā ar lauksaimniecības nozari. [Tas patiesībā iezīmē vēl vienu problemātiku, kas raksturīga arī Latvijā kopumā. Proti, Latvijā par uzņēmējdarbību atbild Ekonomikas ministrija, savukārt par cilvēkkapitāla attīstību un nodarbinātības veicināšanu – Labklājības ministrija. Diemžēl neviena no šīm ministrijām atsevišķi nestrādā uz laukiem][1]. Tomēr NVA piedāvā dažādus uzņēmējdarbības projektus, kuros savu biznesa plānu var veidot saistībā ar lauksaimniecību. Jaunietim gan jābūt augstākajai vai profesionālajai izglītībai uzņēmējdarbībā, biznesā vai attiecīgi – lauksaimniecībā. Ar šādiem projektiem ir iespējams iegūt 2000 latu atbalstu, tātad iespējas ir.

    

Ja jaunietis uzsāktu darbu laukos, līdz ar to nodrošinot ar darbu arī citus lauku iedzīvotājus, gan lauksaimniecības nozare kā tāda, gan paši lauki atkal attīstītos.

I.Balode uzskata, ka projekts, kas orientējas uz jauniešu piesaisti studijām un darbam laukos ir atbalstāms. „Es šo projektu noteikti atbalstītu, jo mūsu valstī lauki un reģioni kā tādi ir pamiruši, darbavietas tur nav, cilvēki principā iznīkst, ja? Brīžiem liekas, ka tur pārbrauks buldozers pāri un varēs uzrakstīt – šeit bija Ipiķi, piemēram.” Ja jaunietis uzsāktu darbu laukos, līdz ar to nodrošinot ar darbu arī citus lauku iedzīvotājus, gan lauksaimniecības nozare kā tāda, gan paši lauki atkal attīstītos.

---

[1] Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Lauku tīkls, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs u.c. (2012) Latvijas lauku telpas attīstība un tās iespējamie nākotnes scenāriji: Informatīvs materiāls diskusijām - Kādiem būt Latvijas laukiem, Pētījums, 107-108.lpp.