Mārtiņš Jātnieks: „Laukos ir forši dzīvot”

Mārtiņš Jātnieks

Latvijas Lauksaimniecības universitātes 4.kursa students, saimniecības „Vaidelotes” viens no saimniekiem Mārtiņš Jātnieks par to, ka nedrīkstam pieļaut Latvijas zemes izsaimniekošanu, par to, ka Latvijā šobrīd ir vajadzīgi labi speciālisti lauksaimniecībā un par to, ka mēs visi gribam ēst.

Šobrīd Mārtiņš agronoma profesiju ar specializāciju uzņēmējdarbībā - lauksaimniecībā apgūst Jelgavā. Paralēli puisis kopā ar ģimeni un saviem četriem brāļiem apsaimnieko 400 hektārus zemes saimniecībā „Vaidelotes”, Bauskā. Zinājis, ka studēs LLU un paliks savā saimniecībā mūžīgi mūžos jau kopš trešās klases.

Saimniecība reģistrēta 1991.gadā, bet faktiski vectēvs un vecmāmiņa turpat, toreizējos 100 hektāros audzējuši tulpes. Bijuši saucamie Breša zemnieki. Šobrīd saimniecība izaugusi līdz 400 hektāriem, kuros audzē graudus, dārzeņus, augļus, ogas u.c. Faktiski gan tā ir tūrisma saimniecība, skaidro Mārtiņš, kas šogad ieguvusi arī tādu apbalvojumu, kā „Latvijas kultūras mantojums”. Jātnieku ģimene izmantojusi arī Eiropas Savienības fondu atbalstu, rakstot projektus. Līdz ar pirmo projektu iegādājušies traktoru un jaunu tehniku, ar otro - graudu novākšanas kombainu, ar trešo - papildu tehniku, bet ar ceturto – vēl vienu traktoru. „Tā kā visu, ko gribās, to var izdarīt lauksaimniecībā,” teic Mārtiņš.

 „Cilvēkiem vienmēr gribas ēst. Es ēdīšu, tu ēdīsi, ēdīs kaimiņš. Visi politiķi ēdīs.”

Mārtiņa iecere ir panākt, lai kādreiz saimniecība paplašinātos arī tiktāl, ka tajā ne tikai audzētu graudus, bet arī ražotu no tiem maizi, to eksportētu. „Cilvēkiem vienmēr gribas ēst. Es ēdīšu, tu ēdīsi, ēdīs kaimiņš. Visi politiķi ēdīs,” spriež Mārtiņš. Tāpēc lauksaimniecība ir perspektīva un pelnoša nozare, jo nepieciešams produktus sagatavot, izaudzēt, kas ir visa pamats.

Strādāt lauksaimniecībā gan nav viegli, jo dienas garums nereti pavelkas pat līdz 26 stundām. „Tas nav tā, ka mēs ejam astoņos un piecos nākam mājās no darba. Tas ir tā, ka tu astoņos piecelies, tu esi darbā 24 stundas dienā. Pa dienu tu strādā, pa nakti – domā, ko darīsi rītā.” Otrkārt, darbs lauksaimniecībā nereti ir riskants, jo ne vienmēr var paredzēt, kāda raža sagaidāma nākamgad. Treškārt, grūtākais ir uzsākt biznesu laukos, jo pirmajā gadā nākas vairāk ieguldīt, nekā saņemt. Taču peļņa nāk ar laiku.

Darbs lauksaimniecībā nereti ir riskants, jo ne vienmēr var paredzēt, kāda raža sagaidāma nākamgad.

„Mēs nedrīkstam pieļaut to, kas šobrīd notiek. Pirmkārt, tā ir Latvijas zemes izsaimniekošana, kas man ļoti nepatīk.” Tas, ka ķīnieši nāk un pērk Latvijā lētās zemes. Tāpēc jauniešiem, kuriem jau ir lauki un tiem, kuri mīl laukus, Mārtiņš iesaka nodarboties ar lauksaimniecību, jo, pirmkārt, laukos ir svaigs gaiss. Otrkārt, tu pats nosaki savu darba laiku. Treškārt, lauksaimniecībā ir labi apmaksātas darba algas. Tā ir nozare, kas pelnīs visu laiku. Ceturtkārt, Mārtiņš pats, būdams Latvijas Agronomu biedrības valdē, novērojis, ka patlaban Latvijā trūkst labu speciālistu lauksaimniecībā, kas to attīstītu, ienestu jaunas vēsmas.