Pareizais balanss starp cilvēkiem un vidi

Krista Kokina. Pārgājienā pa kalniem.

Sarunu par vidi, izglītību, lauksaimniecību un citām zaļi funkcionējošām lietām sarunāju ar latviešu studenti Skotijā - Kristu Kokinu. Krista studē vides apsaimniekošanu un iestājas par vides aizsardzību, augu un dzīvnieku sugu saglabāšanu, iesaistās vairākos brīvprātīgajos darbos un pieņem visus izaicinājumus, kas gadās viņas ceļā. Vairākus mēnešus dzīvojusi uz vientuļas salas un ar savu dzīves filozofiju motivē citus dzīvot un saimniekot laukos pēc iespējas videi draudzīgāk.

Krista ir pirmā kursa studente Elmvudas koledžā (SRUC Elmwood Campus) un šobrīd viņa studē pirmā līmeņa vides apsaimniekošanu (Countryside Management). Galvenie apmācības elementi ļauj apgūt ilgtspējīgu resursu izmantošanu, praktisko dzīvesvietas menedžmentu, vides sabalansēšanu starp cilvēkiem un vidi, kurā ietilpst augu un dzīvnieku aizsardzība. „Mācamies kā apsaimniekot vidi, lauku apvidus, mežus, lai novērstu dažādas problēmas ko izraisa lauksaimnieciskā darbība, arī apgūstam kā novērst vēja ģeneratoru radītās problēmas, kā tas viss ietekmē vidi un ainavu,” stāsta Krista. Pašreiz viņas prioritāte ir daba un iegūtās zināšanas, ar kurām labprāt dalās ar citiem. Izglītības specifika māca „lai apsaimniekošana būtu ilgtspējīga un, lai nākamajām paaudzēm arī paliktu dabas resursi, kas netiktu iznīcināti,” skaidro Krista.

Kristas izvēle pārvākties un uzsākt studijas Skotijā nebija vienas dienas lēmums. Lēmuma pieņemšanu arīdzan lielā mērā ietekmēja Skotijas skaistā daba. „Aizbraucu brīvdienās uz Skotiju, uz nedēļu un iepatikās kalni, daba,” stāsta Krista, „pēc brīvdienām aizbraucot uz Londonu iesniedzu atlūgumu darbā, un man bija mēnesis, lai izdomātu ko darīt tālāk.” Jāteic, ka ceļš uz Apvienoto Karalisti Kristai sākās pēc ģimnāzijas pabeigšanas, jo nākamo soli izglītībā vēlējās spert pārdomāti, lai vēlāk nebūtu vilšanās, ka izvēlētās studijas tomēr neattaisno cerības. Doties uz Angliju Kristu pamudināja šīs vietas vide, daba un cilvēki.

Pārcēlusies uz Skotiju, viņa sāka meklēt darbu, līdz atrada vietu, kur studēt. Viss sākās ar to, ka viņa pieteicās brīvprātīgajam darbam saistībā ar vides aizsardzību: „Darbu piedāvāja Scottish Wildlife Trust, aizgāju ar viņiem parunāt, ka varētu darīt brīvprātīgo darbu tieši vides uzlabošanas jomā. Tā ar vadītāju nonācām līdz sarunai par mācībām un viņš ieteica koledžu, kurā tagad mācos.”

Pirms koledžas uzsākšanas vēl bija ķibeles ar dokumentiem un Krista vēl nezināja vai vispār sāks mācīties. Pašā pēdējā dienā pirms skolas sākuma, ar pasniedzējas palīdzību, visu nokārtoja un uzsāka mācības. Toties pirms skolas sākšanās Krista pavadīja četrus mēnešus uz Handas salas Skotijā, kur praktizējās vides aizsardzībā un uzlabošanā. „Pirmās trīs nedēļas sagaidīju salas viesus, stāstīju par drošības noteikumiem un ko var redzēt uz salas,” teic Krista, „pēc trīs nedēļām dabūju salas rendžera asistenta vietu.” Rendžera asistenta pienākumos ietilpa jūras putnu monitorēšana un to ligzdu atzīmēšana uz kartes, kā arī citu salas brīvprātīgo uzraudzīšana. Turpinot strādāt uz salas, viņai darba piedāvājumu izteica vietējie jūrnieki, kas cilvēkus ar laivām veda uz salu. Piekritusi piedāvājumam turpmāk, viņas darbs bija pārdot biļetes salas viesiem uz sauszemes no rīta, bet otru dienas daļu pildīja rendžera asistenta pienākumus, tā gūstot iespēju dzīvot uz salas un saņemt papildus ienākumus.

Nepatika pret komerciālo lauksaimniecību

Krista skeptiski raugās uz lauksaimniecības nozari, jo uzskata, ka cilvēki pārtiku ražo daudz vairāk, nekā patērē un uz biznesu tendētas lauksaimniecības kaitīgi ietekmē apkārtējo vidi. „Komerciālajām lauksamniecībām ir daudz mīnusu un ir slikta ietekme uz vidi, jo izmanto ķimikālijas, izmanto aizvien vairāk zemes un izcērt mežus, lai sētu citas kultūras, ganības utt.,” dedzīgi par kaitīgumu noskaita Krista. Skotijā pastāv šāda problēma, jo lai ierīkotu lauksaimniecības zemi tika izcirsti meži, apraudot dzīvnieku un augu populāciju. „Skotijā problēma ir tāda, ka meži ir sašķelti un sadalīti, dzīvnieki nespēj pārvietoties no viena uz otru mežu. Šeit, viņiem vairs nav ne vilku, ne lūšu, ne lāču, viņiem pat īsti vairs nav mežacūku. Lauksaimniecības dēļ viņiem vairs nav šo zvēru. Lāču, vilku un lūšu trūkums rada problēmas ar stirnām, briežiem un zaķiem, jo nav dabīgo ienaidnieku, kas kontrolētu to populāciju, līdz ar to mežu atjaunošanās procesi tiek apdraudēti. Pašreiz nav iespējams atjaunot vilku populāciju Lielbritānijā, jo tiem ir nepieciešamas plašas, mežiem klātas teritorijas medībām un dzīvošanai,” situāciju skaidro Krista.

Dzīvojot uz salas, Krista reiz satika kādu sievieti, kas darbojas vides nozarē un pastāstīja, ka pieredzes apmaiņā ir bijusi Latvijā. „Viņi staigāja apkārt pa dažādiem rezervātiem, parkiem, laukiem un teica, ka viņai patīk, ka mums ir ļoti daudz tās dabiskās vides, ka vēl nav viss pārvērsts industriālajā vai lauksaimnieciskajā nozarē, ka mums ir meži un ka mums ir ābeles ceļmalās. Piemēram, šeit viņiem nav nekā tāda. Viss ir cilvēku pārveidots. Ja tagad visi Latvijā sāktu nodarboties ar lauksaimniecību un visus laukus pārvērstu ganībās vai kādu kultūru audzēšanai, mēs ļoti daudz zaudētu no vides, protams, mums paliktu nacionālie parki, bet mēs nodarītu ļoti lielu ļaunumu kopumā,” stāsta Krista.

Krista atbalsta vairākas alternatīvas lielajai lauksaimniecībai. Kā vienu no piemēriem viņa min permakultūru (permaculture). Tas ir saimniekošanas virziens, kad netiek nodalītas audzējamās kultūras un tās tiek audzētas vairāk savam patēriņam: „Skotijā kaut ko tādu ir ļoti grūti darīt, bet Latvijā klimats šādai saimniekošanai ir daudz piemērotāks. Piemēram, audzēt ābeles, ogu krūmus, kartupeļus, burkānus u.c. kultūras. Viss izskatās daudz dabiskāk un ir lielāka vērtība. Šādus dārzus daudzi nestāda, tāpēc to mazās devās var piedāvāt arī kā tūrismu, kur cilvēki var nākt un apskatīties,” pastāsta Krista.

„Arī pašam ir vairāk prieka, ka tu redzi, kā tas viss izskatās, tāds ļoti dabisks un tu iegūsti labumu no tā, tu iegūsti pārtiku un var arī dārzos salikt putnu barotavas un iedomājies vasarā, pavasarī no rīta tu dzirdi kā putni čivina, izej laukā un tur ir svaigs gaiss. Viss ir tik zaļš un skaits, zied viss kaut kas,” vēlamo ainu ieskicē Krista.