pirmdiena, 2014. gada 10. marts

Aizrautīgie aitkopji

Aijas praktikanti

Limbažu pagasta „Mikaitās” saimnieko Aija Šneidere (32) kopā ar dzīvesbiedru. Pabeiguši veterinārmedicīnas studijas, abi jaunieši nolēmuši nodarboties ar aitkopību. Aija pūrā toreiz saņēmusi 50 aitas. Šobrīd SIA „Mikaitas” ir šķirnes aitu bioloģiskā saimniecība, kuru iespējams apmeklēt ikvienam interesentam, abi saimnieki ir atsaucīgi arī pret jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem nepieciešamas praktiskās iemaņas studiju ietvaros.


Aija atceras, ka bērnība lielākoties pavadīta pilsētā, taču katras brīvdienas, katrs vasaras brīvlaiks aizvadīts laukos. Tēvam Pierīgā bijusi naturālā saimniecība. Tā aizsākusies interese par laukiem un dzīvniekiem. Pēc ģimnāzijas jauniete izvēlējusies studēt veterinārmedicīnu. Studijās iepazinusies ar savu dzīvesbiedru, abi kopā nolēmuši – dzīvosim laukos!

Iegādāties pirmos zemes hektārus palīdzēja vecāki, bet lielo atspērienu bija iespējams veikt, piesaistot Eiropas Savienības atbalsta fondu līdzekļus jaunajiem lauksaimniekiem 25 000 eiro apmērā. Par šiem līdzekļiem iekārtota saimniecība, iegādāts traktors, siena vālotājs, elektriskie aitu gani. Kopumā saimnieki īstenojuši četrus modernizācijas projektus, piesaistot Eiropas atbalsta fondu līdzekļus.

Jautāju, vai jaunajiem ir viegli, vai tieši pretēji – grūti – uzsākt saimniekošanu laukos. No savas pieredzes Aija stāsta, ka jebko, kas iecerēts, vienmēr sākumā uzsākt ir grūti. „Palīdz tas, ja tas patīk. Ja tas patīk un aizrauj, tad jau to neuztver kā darbu vai kā apgrūtinājumu, bet tas ir kaut kas jauns, interesants, aizraujošs, par ko domāt gan pa dienu, gan pa nakti.”

SIA „Mikaitas” ir šķirnes aitu bioloģiskā saimniecība. Tas nozīmē, ka saimniekošanas vajadzībām Aija izmanto tikai dabiskus līdzekļus, arī dzīvnieku barība tiek bioloģiski audzēta. Aitām netiek iebaroti ne augšanas stimulatori, ne antibiotikas, tās regulāri iet ganībās, nevis tiek turētas kūtī ar mērķi nobarot, stāsta Aija. SIA nosaukums izveidots kā saliktenis Aijas vīra uzvārdam Miķelsons un vārdam aitas, tātad – „Mikaitas”. Arī aitiņas atsaucas uz – mik! Mik! Mik!

Dienā, kad sazinājāmies ar Aiju, saimniecībā bija aptuveni 600 dzīvnieku. „Tagad tieši katru dienu dzimst jēri, katru minūti dzimst. Tā kā konkrēti es nevaru pateikt. Varbūt, ka tikko vēl kāds jērs piedzima, kamēr mēs runājām pa telefonu, bet aptuveni tagad tas skaits ir 600. Tāpēc, ka ir izpārdoti arī visi pērnā gada jēri. Tagad, kad visi jēri sadzims, pēc mēneša cerams, ka būs atkal pāri tūkstotim,” stāsta saimniece.

Pamatā tiek audzētas divu šķirņu aitas – Latvijas tumšgalves un Oxforddown (latviski – Oksfordas zemā) aitu šķirne. „Mikaitās” ir arī Vācijas Merino šķirnes, Vācijas tumšgalves un Igaunijas tumšgalves šķirnes aitas. Man kā ne ekspertam rodas jautājums par to, vai un kādas ir atšķirības starp, piemēram, Latvijas vai Igaunijas tumšgalvēm. A.Šneidere stāsta, ka agrākos laikos aktuāli bijis veidot katrai valstij savu šķirni. „Kā man te viens zootehniķis stāstīja, katram zootehniķim toreiz sapnis bija izveidot pašam savu aitu šķirni. Protams, ka Igaunijas tumšgalves, Latvijas tumšgalves un Lietuvas tumšgalves ir ļoti līdzīgas, tāpat Vācijas melngalves ļoti līdzīgas ir, bet katrai ir kaut kāda nacionālā īpatnība”, skaidro Aija.

Kāpēc lauksaimniecības nozare ir perspektīva un kāpēc laukos dzīvot ir forši
Aijasprāt, lauksaimniecības nozare vienmēr būs perspektīva: „Vienmēr cilvēkam gribas ēst, tāpēc arī lauksaimniecība būs vajadzīga. Cilvēku skaits pasaulē pieaug, un līdz ar to, manuprāt, lauksaimniecība drīz būs prioritārā nozare. Tiem miljardiem vajadzēs ēst. Katrs zemes stūrītis būs jāizmanto tieši pārtikas ražošanai.”

Aija tāpat atzīmē, ka konkrēti aitkopība ir vienīgā lauksaimniecības nozare Latvijā, kurai šobrīd izstrādāta ilgtermiņa attīstības stratēģija. „Ja, piemēram, pienam, graudiem un citai lauksaimniecības produkcijai tirgū ir pārprodukcija, tad Eiropas Savienība sevi vēl joprojām nespēj nodrošināt ar aitas gaļu. Ļoti daudz importē no Jaunzēlandes. Līdz ar to tas pieprasījums jēru gaļai Eiropā ir un tas pieaug. Es domāju, ka Latvijā ir ļoti labas iespējas aitu audzēšanai. Ir zeme, platības piemērotas, arī klimats ir piemērots.”

Lai nodarbotos ar lauksaimniecību, jaunietim jāprot būt saimniekam, vadītājam, jāspēj pašam savu dienu plānot. Ja neinteresē darbs regulāri laukos uz vietas, ir arī tādas profesijas kā veterinārārsti, agronomi konsultanti, lopkopības konsultanti, zootehniķi. Tomēr jāatceras, ka lauksaimniecībā, kā jebkurā citā nozarē ir nemitīgi jāpilnveido savas zināšanas, un SIA „Mikaitas” īpašnieki regulāri apmeklē dažādus seminārus ārvalstīs, kursus un pasākumus Latvijā. Laukiem ir vajadzīgi konkurētspējīgi jaunieši, jo vecie saimnieki, kas diemžēl Latvijā vēl joprojām ir vairums, nespēj pielāgoties jaunajam, konkurēt angļu valodas nezināšanas dēļ un nepietiekamo datorprasmju dēļ.

Aija stāsta, ka uz bruģa un asfalta dzīvot interesanti ir vienu laika posmu dzīvē, kad aktuālas ir iknedēļas izklaides. Līdzko aktuāls kļūst jautājums par ģimenes veidošanu, jaunā lauksaimniece atzīmē: „Bērni nevar izaugt uz trotuāra pilsētā. Viņiem vajag zemi, zāli, dārzu vismaz. Manuprāt, lauki ir vienīgā piemērotā vieta ģimenes veidošanai.” Viņa novērojusi, ka arvien biežāk jaunie vecāki ar labi apmaksātu darbu izvēlas iegādāties īpašumu lauku rajonos, kur pavadīt brīvdienas, izaudzēt kādu nieku arī savām vajadzībām.

 „Mikaitas” ir atvērtas kā ārvalstu un Latvijas interesentiem, tā studentiem, kuriem nepieciešamas praktiskās iemaņas aitkopībā. Saimniece stāsta: „Mēs ļoti labi atceramies, kad mēs paši bijām studenti, cik tas ir svarīgi, kad ir kāda praktiska vieta, kur iet un mācīties. Ka tā nav tikai teorija, ka tas nav tikai privāti praktizējošs vetārsts, kas aizbrauc uz saimniecību un brauc mājās, bet ir tāda vieta, kur tu vari palikt un mācīties, skatīties, kā tas dzīvnieks atveseļojas pirmā, otrā dienā un arī nedēļu pēc slimošanas.” Arī nākamajā dienā pēc mūsu sarunas abi saimnieki gaida nākamos praktikantus. Noprotu, ka „Mikaitās” nudien nav garlaicīgi. Saimnieki piedāvā trenēt ganu suņus, braukt ar kvadracikliem, darboties ar jaunākajām tehnoloģijām.


Par saimniecību vairāk uzzini šeit: www.mikaitas.lv

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru