Valmieras mērs pieļauj viesstrādnieku ieplūšanu laukos pēc vairākiem gadiem

Inesis Boķis

Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs kā nākotnes iespēju lauku apdzīvotības veicināšanai saredz teledarbu, taču attiecībā uz lauksaimniecību pieļauj arī iespēju, ka nāksies ievest viesstrādniekus.

Ar Inesi Boķi tikāmies, lai noskaidrotu viņa viedokli par lauksaimniecības politiku un jauniešiem laukos.

„Valsts lauksaimniecības politika jau ir izveidojusies tāda, kāda viņa ir, vai ne? Daudzas kļūdas ir pieļautas neatgriezeniski,” sarunu iesāk domes priekšsēdētājs. Laikā, kad valsts un mēs, iedzīvotāji, atguvām savu brīvību, izjuka kolhozi, kas labu laiku bija daļa no lauksaimniecības politikas. Ar sistēmas maiņu vairums cilvēku vai nu zaudēja darbu, vai vienkārši nezināja, ko darīt tālāk. Nav vairs brigadiera, nav obligāti jāiet uz darbu. Laukos cilvēki tāpat šobrīd strauji noveco.

Otrkārt, patlaban Latvijā ir izveidojusies situācija, kad ir lielsaimnieki un mazās naturālās saimniecības. Vidus posms starp tām ir diezgan mazs jeb teritoriālās atšķirības ir iespaidīgas. „Ja mēs salīdzinām ar Vāciju, piemēram, tur daudzas saimniecības ir mazākas nekā pie mums Latvijā.” No tā izriet, ka valstī faktiski brīvas zemes nav, jaunietim, kurš saimniekot vēlētos, ne vienmēr ir reālas iespējas to uzsākt. Teritorijām, kas aizaug, jau ir savi saimnieki.

Treškārt, Latvija reiz saukta par bekona lielvalsti. Šobrīd cūkgaļu nesaražojam pietiekami savas valsts iedzīvotājiem.

Ceturtkārt, ir mūžīgais stāsts par Eiropas zemajām subsīdijām mūsu lauksaimniekiem un zemniekiem. Lai gan bēdīgu argumentu ir daudz, mērs uzskata, ka subsīdijas mums lēnām pieaugs. „Jāsaka, ka lauksaimniecības politika, salīdzinot ar citām sfērām, ir sakārtotāka.” Viņaprāt, ministrei, sadarbojoties ar attiecīgās nozares organizācijām, kā, piemēram, Zemnieku Saeimu, ir vieglāk un efektīgāk strādāt.

Šobrīd jauniešu vairākums migrē uz pilsētām un tur arī paliek. Mērs uzskata, ka, mainoties paaudzēm, Latvijas lauksaimniecībā darbosies viesstrādnieki, piemēram, no Ķīnas. „Man ir viens pazīstams [cilvēks], kurš lielās platībās audzē bullīšus un tad, kad viņam vajadzēja strādniekus, viņš pa visu Rūjienu, Mazsalacu neatrada nevienu ģimeni, kas būtu gatava pa normālu algu strādāt pie šiem buļļiem, atbrauca divi no Ukrainas. Nevarēja atrast! Viņš ilgi meklēja,” situāciju skarbi iezīmē pašvaldības priekšsēdētājs.

Teledarbs nākotnē noteikti attīstīsies. Šobrīd gan lauku teritorijās vēl jāstrādā pie sakaru uzlabošanas. „Tādi, kādi viņi pašlaik ir, tur ir grūti. Tā ir tā galvenā problēma, un, ja mums te pierobežā ar Igauniju, piecus, septiņus kilometrus no robežas strādā EMT, nevis LMT...” situāciju iezīmē I.Boķis. Nākotnē gan tā būs iespēja, proti, cilvēkiem būs iespēja labi nopelnīt, strādājot no mājām, paralēli vasarā nopļaujot zāli un ziemā notīrot sniegu.