Rūdolfs Jaks: „Es būšu vidusceļš starp laukiem un pilsētu. Tas ir tas uz ko es eju”

Rūdolfs Jaks

Latvijas Lauksaimniecības universitātes 4.kursa students, agrofirmas „Tērvete” agronoma vietnieks un topošais uzņēmējs Rūdolfs Jaks par to, ka jaunajiem lauksaimniekiem ir ļoti plašas izaugsmes iespējas, ja vien pie tām piestrādā, par to, ka ir iespējams sākt ražot no nekā kaut ko un par to, ka šķietami dažādās pasaules – laukus un pilsētas – ir iespējams savienot.

Šobrīd Rūdolfs LLU studē vienā no jaunākajām programmām, kurā iegūstamais grāds ir - profesionālais bakalaurs ar specializāciju laukkopībā. Šāda programma salīdzinoši nesen tika izveidota ar mērķi papildināt studentu akadēmiskās zināšanas ar praksi. Rūdolfs atzīst, ka, piesakoties studijām LLU, nav bijis pārliecināts, vai tas būs viņa dzīves aicinājums, taču vēlāk iemīlējies šajā nozarē. Savu lomu puiša izvēlē spēlēja arī tas, ka abi vecāki ir agronomi un darbojas lauksaimniecības nozarē, tāpat sievas vecākiem ir saimniecība, kurā audzē kartupeļus, graudus un rapsi.

Tagad Rūdolfs ir pārliecināts, ka nākotni, no vienas puses, noteikti saistīts ar laukiem. Patlaban puisis ir otrais agronoms jeb tā palīgs agrofirmā „Tērvete”, kurā vienlaikus papildina savas praktiskās iemaņas un dara to, kas patīk. No otras puses, puisis cer uzsākt arī veiksmīgu uzņēmējdarbību pilsētā, Jelgavā. Ar biznesa ideju „Zemgales lapu organiskais mēslojums” Rūdolfs piedalās LTV raidījumā „Firmas noslēpums”. Ideja ir konkrētās pilsētas vietās, viena no tām varētu būt arī universitātes teritorija, savākt rudens lapas, kuras sadalītu, maisot kopā ar ūdeni, tādējādi izveidojot organisko mēslojumu. Ideja radusies kopā ar tēti, grābjot lapas, un raidījumam pieteicies, jo zaudēt nav ko. „Galvenais, ka es principā ne no kā iegūtu kaut ko. Arī sabiedrībai no tā būtu labums, jo es lapas pārstrādātu ilgtspējīgā resursā. Nokritušās lapas tagad izmet ārā par dārgu naudu. Piemēram, tagad pašvaldība maksā konkrētai firmai. Konkrēta firma lapas savāc, šī firma maksā izgāztuvei, kur tās lapas drīkst izgāzt, un tur tās arī paliek.” Tā vietā Rūdolfs no lapām radītu produktu ar pievienoto vērtību, kas būtu lētāks nekā minerālmēsli. Patlaban, ja ideja būs reāli dzīvotspējīga, puisis to realizēs Jelgavā, bet ar laiku tā varētu darboties arī citās lielākajās Latvijas pilsētās.

Uzsākt savu biznesu vai dibināt saimniecību ir grūti, atzīst Rūdolfs. Par saviem līdzekļiem zemes iegāde saimniecības dibināšanai vienas paaudzes laikā neatmaksājas. Taču patlaban pieejamie gan valsts, gan Eiropas mēroga atbalsta projekti var sniegt ļoti daudz. Tie visi ir realizējami, ja tajos iegulda darbu, turklāt visapkārt ir arī dažādi konsultāciju biroji, kas šos projektus var palīdzēt rakstīt, ja pats netiek galā. „Problēma jau nav uzrakstīt. Patiesībā problēma ir tā, ka [jaunieši] vienkārši negrib neko darīt.”

„Es domāju, ka lauksaimniecība ir visperspektīvākā nozare šobrīd. Tajā ir daudz darbavietas, ļoti daudz darbavietas. Ja tu bišķi pacenties, tad darbu var dabūt.” Rūdolfs norāda, ka šobrīd pasaulē cilvēku skaitam ir tendence pieaugt, un dabiski – cilvēks prasa ēst. Tāpēc ir un būs vajadzīgi cilvēki, kas nodarbojas ar pārtikas audzēšanu, nodrošināšanu. Tāpat lauksaimniecība ir tā nozare, kurā var labi nopelnīt. No otras puses, lauksaimniecības ražīgums ir atkarīgs no laikapstākļiem, ko cilvēks visbiežāk nespēj ietekmēt.

„Lauki un pilsētas it kā ir divas dažādas pasaules. Ir daudzi lauksaimnieki tādi paši kā es, kas tās pasaules sajauc. Esmu pats pilsētnieks, bet man ļoti patīk lauki. Dzīvot piepilsētā, - tas man būtu pieņemams kompromiss. Es būšu vidusceļš starp laukiem un pilsētu. Tas ir tas uz ko es eju.” Rūdolfs pats zina daudz cilvēkus, kas dzīvo laukos, bet pilsētā atrodas vien viņu darbavieta. Tāpat viņš uzskata, ka tā ir katra paša cilvēka izvēle – norobežoties no pilsētas vai nē un otrādāk.